Attālā darba revolūcija: kā ir mainījušies kiberdrošības riski un ko uzņēmumi var darīt lietas labā
Ievads
Tā kā pasaule pandēmijas dēļ pielāgojas jaunajam attālinātā darba režīmam, ir viens svarīgs aspekts, ko uzņēmumi nevar ignorēt: kiberdrošība. Pēkšņā pāreja uz darbu no mājām ir radījusi jaunas ievainojamības uzņēmumiem, atvieglojot hakeriem iespēju izmantot cilvēka kļūdas un piekļūt sensitīvai informācijai. Šajā emuāra ierakstā mēs izpētīsim šokējošo stāstu par to, kā kiberdrošība ir mainījusies uz visiem laikiem un ko uzņēmumi var darīt, lai aizsargātu sevi un savus darbiniekus.
Stāsts par cilvēka risku
Pirms pandēmijas uzņēmumiem bija noteikta līmeņa kontrole pār savu drošību. Viņi varētu nodrošināt drošus tīklus saviem darbiniekiem, un viņi varētu uzraudzīt un ierobežot piekļuvi sensitīvai informācijai. Tomēr, pārejot uz attālinātu darbu, drošības ainava krasi mainījās. Darbinieki tagad strādā savās ierīcēs, pieslēdzas nedrošiem tīkliem un izmanto personīgos e-pasta kontus ar darbu saistītiem uzdevumiem. Šī jaunā vide ir radījusi lielisku iespēju hakeriem izmantot cilvēka kļūdas.
Hakeri zina, ka darbinieki ir pārguruši un izklaidīgi, stresa situācijā mēģinot žonglēt ar darba un mājas pienākumiem. Viņi izmanto sociālās inženierijas taktiku, lai apmānītu darbiniekus, lai viņi atdotu savas paroles, piemēram, Phishing e-pastiem, viltotām vietnēm vai tālruņa zvaniem. Kad viņiem ir piekļuve darbinieka kontam, viņi var pārvietoties uz sāniem pa tīklu, nozagt datus vai pat uzsākt izspiedējvīrusa uzbrukumu.
Bezdarbības izmaksas
Datu pārkāpuma sekas uzņēmumam var būt postošas. Nozagtus datus var pārdot tumšajā tīmeklī, izraisot identitātes zādzību, finansiālus zaudējumus vai reputācijas bojājumus. Datu pārkāpuma izmaksas var sasniegt miljoniem dolāru, ieskaitot naudas sodus, juridiskās nodevas un ieņēmumu zaudējumus. Dažos gadījumos uzņēmums var nekad neatkopties no datu pārkāpuma un var nākties slēgt durvis.
Risinājums
Labā ziņa ir tā, ka uzņēmumi var veikt pasākumus, lai samazinātu risku un aizsargātu savus darbiniekus. Pirmais solis ir nodrošināt drošības izpratne apmācību visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu lomas vai piekļuves līmeņa. Darbiniekiem ir jāsaprot riski un tas, kā atpazīt un ziņot par aizdomīgām darbībām. Viņiem arī jāzina, kā izveidot spēcīgas paroles, izmantot divu faktoru autentifikāciju un regulāri atjaunināt ierīces un programmatūru.
Otrais solis ir ieviest stabilu drošības politiku, kas ietver skaidras vadlīnijas attālinātam darbam. Šai politikai ir jāattiecas uz tādām tēmām kā paroļu pārvaldība, datu šifrēšana, ierīces lietošana, tīkla drošība un reaģēšana uz incidentiem. Tajā jāiekļauj arī regulāras drošības pārbaudes un testēšana, lai nodrošinātu, ka politika tiek ievērota un ievainojamības tiek novērstas.
Secinājumi
Stāsts par cilvēka risku nav tikai brīdinājuma stāsts – tā ir realitāte, ar kuru uzņēmumiem jāsastopas. Pāreja uz attālinātu darbu ir radījusi jaunas iespējas hakeriem izmantot cilvēka kļūdas, un uzņēmumiem ir jārīkojas, lai aizsargātu savus datus un savus darbiniekus. Nodrošinot drošības izpratnes apmācību un ieviešot stingru drošības politiku, uzņēmumi var samazināt savu risku un izvairīties no kļūšanas par nākamo kiberuzbrukuma upuri.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā aizsargāt savu biznesu no kiberdraudiem, sazinieties ar mums jau šodien, lai ieplānotu bezmaksas konsultāciju. Negaidiet, līdz ir par vēlu – rīkojieties tūlīt, lai izvairītos no uzlaušanas rīt.
