Kāds ir mazāko privilēģiju (POLP) princips?

Mazāko privilēģiju princips, kas pazīstams arī kā POLP, ir drošības princips, kas nosaka, ka sistēmas lietotājiem ir jāpiešķir vismazākās privilēģijas, kas nepieciešamas viņu uzdevumu veikšanai. Tas palīdz nodrošināt, ka lietotāji nevar piekļūt vai mainīt datus, kuriem viņiem nevajadzētu piekļūt.

Šajā emuāra ierakstā mēs apspriedīsim, kas ir mazāko privilēģiju princips un kā to izmantot savā biznesā. 

5 mazāko privilēģiju principa izmantošanas priekšrocības; novērš ļaunprātīgas programmatūras izplatīšanos; samazina kiberuzbrukuma iespējas; uzlabo lietotāju produktivitāti; palīdz pierādīt atbilstību; palīdz datu klasifikācijā

Mazāko privilēģiju princips (POLP) ir drošības vadlīnijas, kas pieprasa lietotājiem nodrošināt tikai minimālo piekļuves līmeni, kas nepieciešams viņu darba pienākumu veikšanai.

Kāpēc organizācijas izmanto mazāko privilēģiju principu?

POLP mērķis ir samazināt iespējamo kaitējumu kļūdām un ļaunprātīgām darbībām, ierobežojot lietotāju privilēģijas.

Vismazāko privilēģiju principa piemērošana var būt sarežģīta, jo ir rūpīgi jāpārdomā, kas katram lietotājam ir nepieciešams, lai viņš varētu veikt savu darbu, un nekas vairāk.

Ir divi galvenie privilēģiju veidi, kas jāņem vērā, piemērojot mazāko privilēģiju principu:

– Sistēmas privilēģijas: tās ir privilēģijas, kas ļauj lietotājiem veikt darbības sistēmā, piemēram, piekļūt failiem vai instalēt programmatūra.

– Datu privilēģijas: tās ir privilēģijas, kas lietotājiem ļauj piekļūt un modificēt datus, piemēram, lasīt, rakstīt vai dzēst failus.

Sistēmas privilēģijas parasti ir vairāk ierobežotas nekā datu privilēģijas, jo tās var izmantot, lai veiktu darbības, kas potenciāli var kaitēt sistēmai. Piemēram, lietotājs ar lasīšanas piekļuvi failam nevar to izdzēst, bet lietotājs ar rakstīšanas piekļuvi var. Rūpīgi jāapsver arī datu privilēģijas, jo pārāk lielas piekļuves piešķiršana lietotājiem var izraisīt datu zudumu vai sabojāšanu.

Piemērojot mazāko privilēģiju principu, ir svarīgi panākt līdzsvaru starp drošību un lietojamību. Ja privilēģijas ir pārāk ierobežojošas, lietotāji nevarēs efektīvi veikt savu darbu. No otras puses, ja privilēģijas ir pārāk vājas, pastāv lielāks drošības pārkāpumu risks. Pareiza līdzsvara atrašana var būt sarežģīta, taču tas ir būtiski, lai uzturētu drošu sistēmu.

Mazāko privilēģiju princips ir svarīga drošības vadlīnija, kas jāņem vērā, izstrādājot jebkuru sistēmu. Rūpīgi apsverot, kas katram lietotājam ir jāspēj, varat palīdzēt samazināt datu zuduma vai bojājumu risku ļaunprātīgas darbības dēļ.